Izdevumi izglītības personālam Eiropas Savienības (ES) valstīs veido vairāk kā 70% no kopējiem ikgadējiem izdevumiem izglītībai, tie arī sastāda lielāko daļu no izdevumiem publiskajām skolām Eiropā. Šis ir tikai viens no Eiropas izglītības sistēmu un politikas informācijas tīkla Eurydice ziņojuma par skolu finansēšanu Eiropā secinājumiem, kas sniedz vielu diskusijai par efektīvu un taisnīgu resursu sadali.
Daudzus gadus Eiropas Komisija ir aicinājusi ES dalībvalstis ja ne palielināt, tad vismaz nesamazināt ilgtermiņa ieguldījumus izglītībā, reizē uzsverot efektīvas un taisnīgas resursu sadales ievērojamo nozīmi. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šie uzdevumi šķiet svarīgāki kā jebkad agrāk. Centrālās par izglītību atbildīgās institūcijas - ministrijas - izmanto dažādas metodes, lai noteiktu skolām piešķiramo līdzekļu apjomu, piemēram, izmantojot vispārējus principus (finansējuma formula) vai pamatojoties uz vajadzību aprēķiniem, vai saskaņā ar budžeta veidošanas procesiem.
Ziņojumā apskata finansēšanas mehānismus, kā arī kritērijus un metodes, ko valstis izmanto, nosakot līdzekļu piešķīruma apjomu sākumskolām un vispārējās vidējās izglītības pirmajam un otrajam posmam. Eurydice ziņojumā apskatīta situācija 27 no 28 ES dalībvalstīm, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā.
Pārskats atklāj, ka skolu finansēšanas mehānismi Eiropas valstīs ir ļoti dažādi. Dažkārt pilnvarotās pašvaldību vai reģionālās institūcijas (starpniekinstitūcijas) ir atbildīgas par politiskiem lēmumiem finansējuma sadalē. Finanšu plūsma no centrālā pārvaldes līmeņa līdz starpniekinstitūcijai var nonākt kopsummu maksājuma (lump sum) veidā. Tādā gadījumā summa, ko starpniekinstitūcijas iezīmē izglītībai, var ievērojami atšķirties atkarībā no politiskajām prioritātēm un sociāli – ekonomiskajiem un demogrāfiskajiem faktoriem konkrētajā reģionā vai pašvaldībā.
Ziņojumā secināts, ka pusē Eiropas valstu skolu finansējums tiek piešķirts kā mērķdotācija konkrētiem izdevumiem (par uzskatāmiem piemēriem minot Itāliju un Latviju). Savukārt otrai pusei valstu (piemēram, Igaunijā) skolu finansējums tiek administrēts, nesadalot izdevumu kategorijās, bet izmantojot pašvaldību vai reģionālo pilnvaroto institūciju pārskaitījumu skolām.
Latvijā skolu kapitālizdevumus parasti sedz no pašvaldību nodokļu ieņēmumiem, līdzīgi tas ir arī Vācijā un Austrijā. Vācijā pašvaldības var saņemt speciālu finansiālu atbalstu no federālās zemes valdības skolu būvniecībai un renovācijai. Beļģijā, Dānijā, Lietuvā, Latvijā, Slovākijā un Lielbritānijā (Skotijā un Ziemeļīrijā) mazās skolas vai pašvaldības, kurās ir mazās skolas, saņem papildus finansējumu, lai kompensētu augstākas uzturēšanas izmaksas mazajām skolām.
Šie un daudzi citi fakti par skolu finansēšanu Eiropā atrodami ziņojumā „Skolu finansēšana Eiropā: publiskā finansējuma mehānismi, metodes un kritēriji”. Ziņojums angļu valodā un galveno faktu buklets latviešu valodā pieejams Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapas sadaļā "Eurydice publikācijas".