Iztulkotajā ziņojumā īsi raksturotas Eiropas valstu nacionālās, divpusējās un reģionālās programmas un pasākumi personāla mobilitātei (bet ne Eiropas Komisijas izveidotās programmas) un secināts, ka valstis reti veic mobilitātes programmu ietekmes uz augstāko izglītību uzraudzību.
Mēneša sākumā publiskotajā Pasaules Bankas ekspertu ziņojumā Latvijas augstākās izglītības sistēma novērtēta kā ārkārtīgi adaptīva, apveltīta ar izcilām spējām pielāgoties krasām pārmaiņām. Arī šobrīd, kad tiek diskutēts par augstākās izglītības finansēšanas modeļa nākotnes variantiem, sistēmā jau notiek pārmaiņu procesi, kas saistīti ar augstākās izglītības vides internacionalizāciju jeb starptautiskošanu. Viens no internacionalizācijas instrumentiem neapšaubāmi ir akadēmiskā personāla mobilitāte – tā ir efektīvs un arī finansiāli izdevīgs līdzeklis, lai veidotu starptautisku gaisotni augstskolās, dodot iespēju studentiem savā mājas augstskolā saskarties ar citas valsts augstākās izglītības kultūru. Tāpat tiek uzskatīts, ka akadēmiskā personāla mobilitāte motivē arī studentu mobilitāti.
Latvijā sekmīgi darbojas VIAA administrētā valdības stipendiju programma, kas balstīta uz starpvaldību sadarbības līgumiem, un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija parasti nodrošina līdzekļus pasniedzēju mobilitātei uz Latviju, bet partnervalsts — mobilitātei no Latvijas uz attiecīgo valsti. Bet, kādus pasākumus un nacionālās, divpusējās vai reģionālās mobilitātes programmas pasniedzējiem īsteno gan Latvija, gan citas valstis, lasāms Eiropas izglītības sistēmu un politikas informācijas tīkla Eurydice pārskatā par akadēmiskā personāla mobilitātes programmām Eiropā.
Pārskatā apzināti nav iekļauta informācija par Eiropas Komisijas finansētajām programmām, piemēram, Erasmus, jo ziņojuma mērķis ir atspoguļot pasākumus, ko Eiropas valstis īsteno patstāvīgi kā daļu no savas nacionālās augstākās izglītības politikas.
Ziņojuma pilns teksts latviešu valodā pieejams VIAA mājaslapas sadaļā Eurydice publikācijas 2013. gadā.