Ziņojums, ar kuru nākusi klajā Eiropas Komisija, liecina, ka pēdējā desmitgadē, kurā uzsākta par “Boloņas procesu” nosauktā reformu plāna īstenošana, Eiropas valstis joprojām saskaras ar izaicinājumiem augstākās izglītības modernizācijā.
Ziņojuma sagatavošanai informāciju sniegušas 46 Boloņas procesa dalībvalstis, un tajā teikts, ka ekonomiskā krīze augstāko izglītību Eiropā nav ietekmējusi vienādi: dažas valstis ir investējušas vairāk, bet citas ir veikušas radikālus samazinājumus ieguldījumiem augstākajā izglītībā.
Ziņojums “Tiešskats uz augstāko izglītību Eiropa 2010: Boloņas procesa ietekme” (Focus on Higher Education in Europe 2010: The impact of the Bologna Process) atklāj, ka Boloņas process pamatos ir sasniedzis sākotnēji nospraustos mērķus. Tas bijis iespējams, pateicoties kopīgai sadarbībai, kas ļāva sasniegt vairāk nekā tad, ja valstis būtu rīkojušās katra atsevišķi.
Ziņojumā atklātas atšķirīgās reakcijas uz ekonomisko krīzi un secināts, ka tagad vairāk nekā jebkad Eiropai ir vitāli svarīgi rīkoties saskaņoti un investēt augstākās izglītības modernizācijā, lai palīdzētu tās pilsoņiem iekļauties jaunajā ekonomiskajā, demogrāfiskajā un sociālajā situācijā. Ir nepieciešama arī rīcība, lai augstākajā izglītībā iesaistītu sociāli mazāk aizsargātas grupas un pieaugušos.
Ziņojumā uzsvērts, ka no valstīm gaida aktīvāku rīcību, kas veicinātu studentu mobilitāti. Eiropas programmas šajā jomā ir bijušas mobilitātes lielākās veicinātājas, un arī ziņojums par Eiropas augstākās izglītības telpas turpmāko prioritāti nosaka tieši mobilitāti.
Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu Eiropas komisāre Androlla Vassiliu (Androulla Vassiliou) uzskata: „Pēdējā desmitgade ir veicinājusi ievērojamu augstākās izglītības sistēmu attīstību, ieskaitot nozīmīgas kvalifikāciju un kvalitātes nodrošināšanas struktūru reformas. Mums jāturpina modernizācija un kvalitātes nodrošināšana augstākajā izglītībā, kā arī jādara tā pieejamāka pilsoņiem. Šai virzībai tālāku impulsu dos jaunā stratēģija “Eiropa 2020”, kas sekmēs absolventu skaita palielināšanos no vienas trešdaļas līdz vismaz 40% no iedzīvotāju kopskaita.”
Boloņas process ieguva savu nosaukumu atbilstoši Itālijas pilsētai, kurā 1999. gada jūnijā aizsākās reformas ar mērķi padarīt Eiropas augstāko izglītību savietojamāku, salīdzināmāku, konkurētspējīgāku un studentiem pievilcīgāku. Process paredz:
-
trīs ciklu sistēmas ieviešanu (bakalaura, maģistra, doktorantūras studijas),
-
kvalitātes nodrošināšanu,
-
kvalifikāciju un studiju periodu atzīšanu.
Trīs ciklu sistēma un augstāki kvalitātes standarti tagad ir Eiropas norma, lai gan kvalifikāciju atzīšana joprojām dažos gadījumos ir problemātisks jautājums.
Ziņojumu Eiropas Komisijas uzdevumā ir sagatavojis Eurydice tīkls (www.eurydice.org), kurš nodrošina informāciju un analītiskus pārskatus par Eiropas izglītības sistēmām un politiku. Tīklu koordinē un vada Eiropas Savienības Izglītības, audiovizuālo lietu un kultūras izpildaģentūra, kas koordinē publikāciju izstrādi un uztur datubāzes.
Papildu informācija:
Par Boloņas procesu:
Par ministru konferenci Budapeštā un Vīnē:
Par ES izglītības politiku un programmām:
Eurydice ziņojums “Tiešskats uz augstāko izglītību Eiropa 2010: Boloņas procesa ietekme” (Focus on Higher Education in Europe 2010: The impact of the Bologna Process):
Ziņojuma drukas versija angļu valodā būs pieejama 2010. gada maijā. Tulkojumi franču un vācu valodā tiks publicēti nedaudz vēlāk.
Eurydice tīkla Latvijas nodaļas tālrunis: 67814738, e-pasts: eurydice@viaa.gov.lv.